Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
sestdiena, 2011. gada 12. marts
Put your hands up in the air
Šodien bij laba diena, jo es neko nedarīju. Sāku skatīties hoķi un sapratu, ka būs galīgākajā d* :d
Pašlaik sēžu jau ilgi pie pc un taisu jautras sarakstes. Wīii ..
Rīt man spēles valmierā, un ja tu Sinč esi vari droši atnākt pabazārēt. Lai gan es nezinu, vai tu izlasīsi :D
Turat īkšķus,
Szia.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru