Paliec sveika 7diena. Šodien biju pie savas mazās dūdas*. Tik noilgojusies biju. Gāja forši, jo viņa man stāstīja kā iet dārziņā, kā kāds ar viņu nerunā. Tad vēl viņa man iemācīja dejas, kādas viņām tur māca.
Un tad es dūdu paņemu klēpī un šī sāk man laizīt seju un kost degunā, kā mēs smējāmies. Tad vēl kādas 10 bučas uz lūpiņām, kā parasti, tik jauki.
Tad ilgi dzīvojāmies un šī skrēja pie manis un es viņu cēlu gaisā, tad sakutināju un mēs smējāmies.
Un tad vienkārši apbrīnoju, kā man patīk bērni, kas izbauda, kas viņi ir. Tik vienkārši un dara ko vēlas. Ja grib daudz kečupa uz kartupeļiem ta tā arī saka, ja negrib zīmēt tā arī pasaka.
Es mīlu šito mazo dūdu. Ātrāk atpakaļ pie viņas! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru