Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
ceturtdiena, 2011. gada 24. marts
Gatava!
Hei. Jau 6.15 un man ir jātaisās faaster. :D Nu labi, atliek tik visu samest somā- fočiks, sportatērps, un vēl visādas nevajadzīgas lietas. Un jā, jāpabeidz krāsot otra ascs ar tušu :D
Muha ha ha es ceru, ka būs izdevusies diena, jo 7.00 jau autīns uz V. city.
Divas dienas šeit nebūšu - szia!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru